Ir otrais posms darbā ar ķermeni. Tas pamatā ir veltīts augšējam krusteniskajām sindromam, kura pamatā ir m. pectoralis un m. trapezius augšējas daļas saīsinājums, ko raksturo uz priekšu izvirzīta galva, palielināti kakla daļas lordozes un krūšu daļas kifozes izliekumi, plecu elevācija un protrakcija, lāpstiņu rotācija un abdukcija. Rezultātā tiek novērots plecu locītavu sāpīgums un kustību apjoma samazināšanās, sāpes starplāpstiņu zonā, izmaiņas mugurkaula starpskriemeļu locītāvās, traucēts elpošanas stereotips, biežas respiratorās saslimšanas, kā arī paagstināta trauksme.
“Ikdienā to sauc par sakumpumu (slouching), kas, manuprāt, šobrīd ir cilvēces slimība.”
Semināra gaitā tiek apgūti: separācijas un šuvju tehnikas krūškurvja, vēdera un ekstremitāšu muskuļu garuma atjaunošanai, kā arī darbs ar muskuļiem ap locītavām un paduses bedri, ar mērķi uzlabot stāju un atjaunot locītavu kustību apjomu (eksperimenta 12 cilvēku grupā pēc 8 procedūrām kustību apjomi palielinājās vidēji par 20,57%).
